Viss par zinātniski
pētniecisko darbu izstrādi

Noteikumi

Pētījuma galvenais uzdevums ir radīt praktiski izmantojamas un jaunas zināšanas, tādēļ, sākot veidot pētījumu, ir jāidentificē problēma. Bez tās pētījumam nebūs nozīmības. Problēmai ir jābūt skaidri formulētai un izpētāmai.

Pēc problēmas precīzas noformulēšanas un aprakstīšanas, svarīgi izvirzīt pētījuma jautājumus. Tie var būt vairāki vai arī viens. Jo komplicētāks pētījums, jo vairāk pētījuma jautājumu. Sākotnēji izvirzītā problēma parasti ir plašāka – tāda uz ko pilnībā vienā pētnieciskajā darbā atbildēt ir ne vien grūti, bet pat neiespējami, tādēļ tiek izvirzīti vairāki jautājumi, ka pētāmo sfēru sašaurina, nosakot konkrēti, kas no visa tiks apskatīts šajā darbā. Pētījuma jautājumi parasti ir atvērta tipa, uz kuriem nav iespējams atbildēt ar "Jā" vai "Nē". Pētījuma jautājumus iespējams aizstāt ar hipotēzi jeb pieņēmumu, kas pētījuma rezultātā tiks panākts un eksperimentāli pierādīts. Iespējami arī gadījumi, kad hipotēze pētījuma rezultātā nepierādās vai tiek noraidīta.

Kad ir skaidra pētījuma problēma un izvirzīti pētījuma jautājumi vai hipotēze, jāsastāda pētījuma plāns – kas jādara, lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem. Pētniekam ir jābūt skaidram, kāda informācija viņam būs nepieciešama, kā tiks iegūti šie dati, kā tie tiks analizēti, lai izdarītu secinājumus.

Sākotnēji notiek darbs pie informācijas ieguves, jautājuma pētīšanas, apzinot jau esošos pētījumus šajā jautājumā un iegūstot zināšanas, lai varētu izveidot pētīšanas instrumentus – anketas, interviju jautājumus u.c. Tad seko datu ievākšana, to apkopošana un analīze, balstoties uz zinātnisko literatūru. Pētīšanas metodēm ir jābūt atbilstoši izvēlētām, atkarībā no tā, vai tas ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs pētījums, un tās jāspēj pareizi pielietot. Noslēgumā, ja apstiprinās, ka ir iegūta pietiekoša informācija, tiek izdarīti secinājumi, kā arī sniegtas iestrādnes iespējamai tālākai pētniecībai šajā jomā.

Darba uzbūve

Virsraksts
Zinātniski pētnieciskā darba virsrakstam ir jābūt īsam un kodolīgam, vienlaikus aprakstot galveno pētījuma objektus, mērķa auditoriju un tematu.

Rezumējums – latviešu un angļu valodās
Rezumējumā īsi (~1/2 A4 formāta lapaspuse) tiek aprakstīts darba saturs – kas, kā un kāpēc tika pētīts, kādi ir galvenie secinājumi.

Saturs
Saturā redzamas visas darbā esošās nodaļas un attēlu un tabulu saraksts, ja tāds nepieciešams.

Ievads
Ievadā īsumā tiek aprakstīta darba ideja, problemātika, tās nozīmība, kā arī dots skaidrojums tālāk sekojošās zinātniskās literatūras atbilstība. Ievadā jāapraksta līdz šim pētītie temati šajā jomā, konkrētā pētījuma vieta, kā arī līdz šim neatbildētie jautājumi. Ievadā var tikt definēti galvenie darba koncepti. Noteikti šeit parādās definētie darba jautājumi vai hipotēze, kā arī darba mērķis.

Zinātniskās literatūras analīze
Šī daļa ir kā pētījuma teorētiskais pamatojums. Tajā apskatītas un izvērtētas atbilstošas teorijas un iepriekšējie pētījumi, kas attiecas uz konkrēto problēmjautājumu. Teorijas daļā ne tikai tiek citēti iepriekšēji darbi un atklājumi, bet darba autors arī tos salīdzina, izvērtē un apraksta. Šai daļai var būt vairākas nodaļas un apakšnodaļas.

Izmantotās metodoloģijas apraksts
Metodes aprakstā sniegta informācija par izvēlēto pētījuma metodi, pētījuma dalībniekiem, izlasi, kā arī datu ievākšanas un analīzes metodēm.

Rezultātu apraksts
Kvantitatīviem pētījumiem izdala atsevišķu rezultātu sadaļu, kurā apkopotā veidā parādīti pētījumā iegūtie dati.

Rezultātu analīze
Šī ir darba daļa, kurā tiek sasaistīti sākotnējie teorētiskie uzstādījumi un praktiskā pētījumā iegūtie empīriskie dati. Tiek veikta padziļināta rezultātu analīze un uz tās pamata izdarīti nepretrunīgi secinājumi. Tāpat rezultātu analīzes daļā tiek izvērtēta iegūti rezultātu nozīmība un attiecības starp tiem.

Secinājumi
Secinājumu sadaļā tiek rakstīti kodolīgi formulēti apgalvojumi, kas izriet no veiktā pētījuma – rezultātu analīzes. Secinājumi parasti ir numurēti un izteikti vienā vai divos teikumos, sarindojot tos kārtībā no detalizētākā un vispārināto.

Nobeigums
Nobeigumā darba autors izvērtē pētījuma rezultātu gūšanas un analīzes gaitu, izvērtējot kāds ir šī darba devums kopējās tēmas izpētē. Tāpat nobeigums ir tā vieta, kur izteikt savus novērojumus un ieteikumus tālākas pētniecības turpināšanai konkrētajā jomā, izvirzītu sekojošus pētījuma jautājumus un mērķus.

Izmantotās literatūras saraksts
Šeit atbilstoši atsauksmēm alfabēta kārtībā tiek sarindoti darbā izmantotie zinātniskie izdevumi – grāmatas, žurnālu raksti, publikācijas u.c.

Pielikumi
Pielikumos parasti publicē tabulas, attēlus, interviju shēmas, anketu paraugus vai citus materiālus, kas ir pārāk apjomīgi, lai tos ievietotu darbā pa vidu, lai tie netraucētu darba lasīšanu. Pielikumi atbilstoši jānoformē.